Karš noārda valodu līdz skeletam

— Karš noārda valodu līdz skeletam

Ostaps Slivinskis —
Es domāju, ka šis karš – neatkarīgi no tā, ko saka jaunā ASV administrācija, – tupināsies ilgi, vairāk vai mazāk intensīvi.

— Segvārds Ījabam. Fragmenti

Oleksandrs Miheds —
Kara valoda – vārdi, ar kuriem atvadās.

— Karš no aizmugures puses

Andrijs Ļubka —
Tāpēc, dārgie kontinenta kaimiņi, neesiet orientālisti – aizsargājiet sevi!

— Melnās saules gaismā

Spoks —
mēs mīlam un mirstam, jo mums ir jāmirst

— Divi stāsti

Serhijs Osoka —
Diena ir skaidri sadalīta sausumā un slapjumā, karstumā un aukstumā, ilgumā un īsumā, melnumā un baltumā, skaļumā un klusumā.

— Klusā pilsēta

Oksana Maksimčuka —
kādam likās ka raķete iederas istabā ar bērniem un te nu tā ir

— Donbasa aprikozes

Ļuba Jakimčuka —
un piedod mums mūsu sagrautās pilsētas kaut arī mēs to nepiedodam mūsu ienaidniekiem

— Tauriņa dvēsele

Halina Pahutjaka —
Var dalīties vienatnē ar putnu debesīm. Tu skaties uz tām, tās – uz tevi.

— Mežā eksplodē mīna

Darja Cimbaļuka —
Ir pats sēņu laiks, un Ukrainas ziņas ir pilnas ar tādiem pašiem stāstiem, kādus dzirdēju Kijivā: Čerņihivas apgabalā gājuši bojā četri sēņotāji, divi cilvēki ievainoti divās dažādās Harkivas apgabala vietās, divi cilvēki – Zaporižjas apgabalā.

— Lūk, kāpēc vienmēr bijusi literatūra

Ujams Blekers un Halina Kruka —
Literatūra vairs nav nekāds glābšanās ceļš, drīzāk rezerves sliedes, pa kurām neviens nekur nedodas.

Video